Wspomnienia z życia rodziny Stankiewiczów na Łotwie Sowieckiej: Podał do druku i wstępem poprzedził Marcin Karas

Jadwiga Radzynia; Marcin Karas

doi:10.12797/KPK.09.2017.09.05

Автор(и)

Jadwiga Radzynia
Marcin Karas Jagiellonian University

DOI:

https://doi.org/10.12797/KPK.09.2017.09.05

Ключові слова:

Padomju Latvija, poļi Latvijā, katoļticība, vecāku mīlestība, nacionālā identitāte, mazā dzimtene

Анотація

Atmiņas par Stankeviču ģimenes dzīvi Padomju Latvijā

Raksts ir liecība par vienas vairākās paaudzēs ārpus Polijas dzīvojošas poļu izcelsmes muiž- nieka ģimenes (ģerbonis Mogila , latv. val. Kaps ), dzīvi padomju Latvijā. Ģimenes likteni veidoja dažādas varas un valdības – bieži vien dramatiski un traģiski. Cauri laikiem, padomju varas gados riskējot nonākt „tautas ienaidnieku” kategorijā, saglabāti seni dokumenti – dzimšanas apliecības, kristību un laulību apliecības, albumi, vēstules no Sibīrijas, lauksaimniecības zemes iegādes dokumenti un robežu plāni. Ievērojot drošības apsvērumus, pierobežas pagastu iedzī- votājiem, kas nebija latvieši, zeme tika pirkta kredītā. Daudzi no šiem dokumentiem liecina par lielo ticības spēku. Ģimenē kopīga saimniecība bija vairākām paaudzēm. Mūsdienās tur saimnieko nu jau trešā paaudze.Sāpīgākās atmiņas saglabājušās no padomju varas laika. Vecve- cāku saimniecība tika iekļauta „kulaku” sarakstā. Ģimene cieta no dažādām vajāšanām, tostarp ieslodzījumiem, deportācijas uz Sibīriju „mūža nometinājumā”, piespiedu kolektivizācijas un privātsaimniecības likvidācijas. Kolhozos trūka darbaspēksa, tādēļ tas tika ievests no Baltkrie- vijas un Krievijas. Viena tāda ģimene tika ievietota arī Stankeviču mājā. Poļi piedzīvoja līdzīgu likteni kā citas nacionālās minoritātes un pamatnācija latvieši – sovjetizāciju un Latvijas rusi- fikāciju. Vecāki veltīja lielas pūles, lai pielāgotos padomju dzīves kārtībai. Attiecībā uz reliģiju šai laikā bija divas dzīves – sabiedriskā, visiem redzamā un slēptā, pašiem vien zināmā. Īpaši tas attiecās uz studentiem un amatos esošajiem. Katoļticība, kristīgo tradīciju, poļu valodas un kultūras saglabāšana, vecāku mīlestība palīdzēja ģimenē saglabāt nacionālo identitāti un dzimtenes mīlestību. Vecā dzimtas māja visos laikos ir nodrošinājusi paaudžu saikni, vienmēr paliekot mūsu „mazā dzimtene”, kurā atgriezties, bet Polija bija un ir skumjš atgādinājums par tālo tēvu zemi. 1991. gadā, kad Latvija atjaunoja neatkarību, Stankevičiem kā poļiem, kuri val- stī dzīvojuši vairākās paaudzēs, nebija grūtību pielāgoties jaunajiem apstākļiem un iegūt pilso- nību. Gan vecākā, gan jaunākā paaudze atceras savu izcelsmi, strādā, lai stiprinātu katoļticību, poļu valodu un kultūru Latvijā, rūpējoties Polijas vārda labo slavu Latvijā.

Завантажити

Дані для завантаження поки недоступні.

Біографії авторів

Jadwiga Radzynia

Mieszkanka Jełgawy na Łotwie (ur. w 1943 r. we wsi Dobroczyń, w gminie swarinskiej w Łatgalii). Ukończyła Wydział Agronomii na Łotewskiej Akademii Rolniczej w Jełgawie, gdzie pracuje od 1992 r. jako specjalistka w zakresie biurowości. Zaangażowana w życie Polonii w Jełgawie, była założycielką i pierwszą prezes jełgawskiego oddziału Związku Polaków na Łotwie. Interesuje się historią i kulturą polską w Jełgawie oraz polskimi cmentarzami w Łatgalii. Jest autorką m.in. książki o swoim wuju represjonowanym w czasach komunistycznych: Ks. Jan Wasilewski (1885-1948). Życie kapłanów z Łotwy (Lublin–Jełgawa 2012).
автор Marcin Karas, афіліація Jagiellonian University

Prof. dr hab., historyk filozofii. Pracuje w Zakładzie Filozofii Polskiej w Instytucie Filozofii Uniwersytetu Jagiellońskiego. Prowadzi badania z historii idei i z filozofii średniowiecznej, jest autorem ponad 180 publikacji. Ostatnio zajmuje się głównie kosmologią wczesnonowożytną i filozofią dziejów. Ponadto jest autorem kilkudziesięciu artykułów i przekładów głównie z języków łacińskiego i angielskiego.

Посилання

Aizsilnieks A., Latvijas saimnieciskā izmantošana vācu okupācijas laikā 1941-1945, [w:] Oku-pācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stok-holma–Toronto 2000, s. 161-192.
View in Google Scholar

Aizsilnieks A., Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945, Stokholma 1968.Apine I., Cechy charakterystyczne świadomości narodowej Polaków na Łotwie, [w:] Łotwa–Polska. Materiały z międzynarodowej konferencji naukowej nt. „Polsko-łotewskich związków politycznych, ekonomicznych i kulturalnych od XVI w. do 1940 roku” (organizowanej w 200-lecie Insurekcji Kościuszkowskiej 1794 r. w Kurlandii), red. J. Sozański, tłum. R. Szklennik, R. Seliszka, Ryga 1995, s. 98-107.
View in Google Scholar

ASV Senāta Juridiskās komisijas ziņojums, Baznīca un valsts komūnisma jūgā, [w:] Okupāci-jas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokhol-ma–Toronto 2000, s. 346-354.
View in Google Scholar

Budže A., Latvijas Romas katoļu priesteri, daļa 2, Rēzekne 2010.Cakuls J., Latvijas Romas Katoļu draudzes. Kūrijas arhīva materiālu apkopojums, Rīga 1997.
View in Google Scholar

Ciesielski S., Deportacje związane z przebudową wsi na terenach inkorporowanych, [on-line:]http://www.sciesielski.republika.pl/sov-dep/kolektywizacja.html, odczyt: 1 III 2017.
View in Google Scholar

Dimanta S., Zālīte I., Četrdesmito gadu deportāciju struktūranalīze, [w:] Okupācijas varu no-darītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokholma–Toronto 2000, s. 137-146.
View in Google Scholar

Giza A., Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920.gadā, „Latvijas Vēsture” 1992, nr 1 (4), s. 14-17.
View in Google Scholar

Januszkiewicz S., Oto droga na tron arcybiskupi, „Polak na Łotwie. Pismo Związku Polaków na Łotwie” 2010, nr 3 (93), [on-line:] http://www.polak.lv/93/arcybiskup.shtml, odczyt: 1 III 2017.
View in Google Scholar

Labsvīrs J., Latvijas lauksaimniecības kolektivizācija 1944-1956, Rīga 2000.Latvija likteņa gaitās 1918-1991, red. kol. U. Siliņš, J. Vējiņš, Rīga 2006.Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācija, [online:] http://www.itl.rtu.lv/LVA/dep1941/saraksti/17_Rezeknes_apr.pdf, odczyt: 1 III 2017.
View in Google Scholar

Lista strat Wojska Polskiego. Polegli i zmarli w wojnach 1918-1920, Warszawa 1934.
View in Google Scholar

No NKWD līdz KGB politiskās prāvas Latvijā 1940-1986. Noziegumos pret padomju valsti ap-sūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs, red. R. Vīksnas, K. Kangeva, Rīga 1999.
View in Google Scholar

Par gada cilvēku sabiedrības veselībā atzīts Romas katoļu baznīcas vadītājs Latvijā Zbigņevs Stankevičs, 24 X 2014, [on-line:] http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-gada-cil-veku-sabiedribas-veseliba-atzits-romas-katolu-baznicas-vaditajs-latvija-zbignevs-stan-kevics.d?id=45141540#ixzz3XCE5qnvK, odczyt: 1 III 2017.
View in Google Scholar

Polskie cmentarze wojskowe (z lat 1919-1920) na Łotwie / Poļu karavīru kapi (1919. – 1920.g.) Latvijā, red. J. Sozański, tłum. R. Seliszka, R. Szlennik, Ryga 1995, Zeszyty Dokumentacyj-ne / Dokumentācijas Burtnīcas.
View in Google Scholar

Radziņa J., Poļu mazākumtautība Jelgavā – saknes un turpinājums / Polska mniejszość narodo-wa w Jełgawie – korzenie i kontynuacja, Rīgā 2004.
View in Google Scholar

Radziņa J., Ks. Jan Wasilewski (1885-1948). Życie kapłana z Łotwy, Lublin–Jełgawa 2012.
View in Google Scholar

Radziņa J., Poļi un Jelgava, Rīgā 2003.
View in Google Scholar

Riekstiņš J., Deportētāji – laupītāji, [w:] Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokholma–Toronto 2000, s. 273-277.
View in Google Scholar

Roga J., Par Jūsu un mūsu brīvību, „Ezerzeme” 2004, nr 74 (7869) z 24 IX.
View in Google Scholar

Solak A., Bój o Inflanty(1), [on-line:] http://www.pch24.pl/andrzej-solak--boj-o-inflanty--1-,11569,i.html#ixzz3UB0qTV40, odczyt: 1 III 2017.
View in Google Scholar

Sozański J., Zarys historii bibliotek polskich na ziemiach łotewskich, [w:] Kultura polska na Łotwie / Poļu kultūra Latvijā, red. J. Sozański, r. Szklennik, Ryga 1994, s. 45-52.
View in Google Scholar

Strods H., Civīlokupantu pirmie desanti 1941-1946, [w:] Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokholma–Toronto 2000, s. 112-118.
View in Google Scholar

Strods H., Latvijas Katoļu baznīcas vēsture 1075-1995, Rīga 1996.
View in Google Scholar

Strods H., Latvijas lauksaimniecības vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz XX gs. 90. gadiem, Rīga 1992.
View in Google Scholar

Strods H., Latvijas nacionālo partizānu karš 1944-1956, [w:] Okupācijas varu nodarītie po-stījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokholma–Toronto 2000, s. 237-245.
View in Google Scholar

Svilāns J., Latvijas Romas katoļu baznīcas un kapelas, Rīga 1995.
View in Google Scholar

Utāns U., Jeruzalemes Svētā kapa bruņinieku ordenis, 5 XII 2014, [on-line:] http://seminaristi.blogspot.com/2014/12/ve-arhibiskaps-zbignevs-stankevics_52.htm, odczyt: 1 III 2017.
View in Google Scholar

Ziółkowska E., Żołnierzom polskim poległym za łotewską niepodległość, „Przeszłość i Pamięć. Biuletyn Rady Ochrony Pamięci Walk i Męczeństwa” 1999, nr 1 (10), s. 18-24.
View in Google Scholar