Wspomnienia z życia rodziny Stankiewiczów na Łotwie Sowieckiej

Podał do druku i wstępem poprzedził Marcin Karas

Authors

  • Jadwiga Radzynia
  • Marcin Karas Uniwersytet Jagielloński

DOI:

https://doi.org/10.12797/KPK.09.2017.09.05

Keywords:

Soviet Latvia, parental love, Poles in Latvia, national identity, local homeland

Abstract

Memories about the Stankiewicz Family Life in Soviet Latvia

The article provides an account of the history of a family of noble background (bearing the Mogiła coat-of-arms), who had lived in Soviet Latvia for a number of generations. The family was put to test on numerous occasions by various governments. In the Soviet times its members, despite the risk of being considered “enemies of the nation”, kept their personal documents, family photograph albums, letters from Siberia and documents concerning their personal assets. It is the Soviet period that the most painful memories are connected with. The grandparents were considered “kulaks”. The family su´ered from imprisonment, exile to Siberia and continuous persecution, enforced collectivization and abolition of private economy. Like other national minorities and Latvians themselves, Poles living in Latvia experienced the process of russification and sovietization. Âe parents made every e´ort to adapt to the realities of contemporary life. Because they adhered to their Catholic faith, their Polish culture, their native language and parental love they retained their national identity and the sense of connection with their homeland, in which they lived. In 1991, after Latvian independence was proclaimed, the Stankiewicz family – as Poles living in Latvia for generations – did not find it difficult to adapt to the new situation and receive citizenship.

Downloads

Download data is not yet available.

Author Biographies

  • Jadwiga Radzynia

    Mieszkanka Jełgawy na Łotwie (ur. w 1943 r. we wsi Dobroczyń, w gminie swarinskiej w Łatgalii). Ukończyła Wydział Agronomii na Łotewskiej Akademii Rolniczej w Jełgawie, gdzie pracuje od 1992 r. jako specjalistka w zakresie biurowości. Zaangażowana w życie Polonii w Jełgawie, była założycielką i pierwszą prezes jełgawskiego oddziału Związku Polaków na Łotwie. Interesuje się historią i kulturą polską w Jełgawie oraz polskimi cmentarzami w Łatgalii. Jest autorką m.in. książki o swoim wuju represjonowanym w czasach komunistycznych: Ks. Jan Wasilewski (1885-1948). Życie kapłanów z Łotwy (Lublin–Jełgawa 2012).

  • Marcin Karas, Uniwersytet Jagielloński

    Prof. dr hab., historyk filozofii. Pracuje w Zakładzie Filozofii Polskiej w Instytucie Filozofii Uniwersytetu Jagiellońskiego. Prowadzi badania z historii idei i z filozofii średniowiecznej, jest autorem ponad 180 publikacji. Ostatnio zajmuje się głównie kosmologią wczesnonowożytną i filozofią dziejów. Ponadto jest autorem kilkudziesięciu artykułów i przekładów głównie z języków łacińskiego i angielskiego.

References

Aizsilnieks A., Latvijas saimnieciskā izmantošana vācu okupācijas laikā 1941-1945, [w:] Oku-pācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stok-holma–Toronto 2000, s. 161-192.

Aizsilnieks A., Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945, Stokholma 1968.Apine I., Cechy charakterystyczne świadomości narodowej Polaków na Łotwie, [w:] Łotwa–Polska. Materiały z międzynarodowej konferencji naukowej nt. „Polsko-łotewskich związków politycznych, ekonomicznych i kulturalnych od XVI w. do 1940 roku” (organizowanej w 200-lecie Insurekcji Kościuszkowskiej 1794 r. w Kurlandii), red. J. Sozański, tłum. R. Szklennik, R. Seliszka, Ryga 1995, s. 98-107.

ASV Senāta Juridiskās komisijas ziņojums, Baznīca un valsts komūnisma jūgā, [w:] Okupāci-jas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokhol-ma–Toronto 2000, s. 346-354.

Budže A., Latvijas Romas katoļu priesteri, daļa 2, Rēzekne 2010.Cakuls J., Latvijas Romas Katoļu draudzes. Kūrijas arhīva materiālu apkopojums, Rīga 1997.

Ciesielski S., Deportacje związane z przebudową wsi na terenach inkorporowanych, [on-line:]http://www.sciesielski.republika.pl/sov-dep/kolektywizacja.html, odczyt: 1 III 2017.

Dimanta S., Zālīte I., Četrdesmito gadu deportāciju struktūranalīze, [w:] Okupācijas varu no-darītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokholma–Toronto 2000, s. 137-146.

Giza A., Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920.gadā, „Latvijas Vēsture” 1992, nr 1 (4), s. 14-17.

Januszkiewicz S., Oto droga na tron arcybiskupi, „Polak na Łotwie. Pismo Związku Polaków na Łotwie” 2010, nr 3 (93), [on-line:] http://www.polak.lv/93/arcybiskup.shtml, odczyt: 1 III 2017.

Labsvīrs J., Latvijas lauksaimniecības kolektivizācija 1944-1956, Rīga 2000.Latvija likteņa gaitās 1918-1991, red. kol. U. Siliņš, J. Vējiņš, Rīga 2006.Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācija, [online:] http://www.itl.rtu.lv/LVA/dep1941/saraksti/17_Rezeknes_apr.pdf, odczyt: 1 III 2017.

Lista strat Wojska Polskiego. Polegli i zmarli w wojnach 1918-1920, Warszawa 1934.

No NKWD līdz KGB politiskās prāvas Latvijā 1940-1986. Noziegumos pret padomju valsti ap-sūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs, red. R. Vīksnas, K. Kangeva, Rīga 1999.

Par gada cilvēku sabiedrības veselībā atzīts Romas katoļu baznīcas vadītājs Latvijā Zbigņevs Stankevičs, 24 X 2014, [on-line:] http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-gada-cil-veku-sabiedribas-veseliba-atzits-romas-katolu-baznicas-vaditajs-latvija-zbignevs-stan-kevics.d?id=45141540#ixzz3XCE5qnvK, odczyt: 1 III 2017.

Polskie cmentarze wojskowe (z lat 1919-1920) na Łotwie / Poļu karavīru kapi (1919. – 1920.g.) Latvijā, red. J. Sozański, tłum. R. Seliszka, R. Szlennik, Ryga 1995, Zeszyty Dokumentacyj-ne / Dokumentācijas Burtnīcas.

Radziņa J., Poļu mazākumtautība Jelgavā – saknes un turpinājums / Polska mniejszość narodo-wa w Jełgawie – korzenie i kontynuacja, Rīgā 2004.

Radziņa J., Ks. Jan Wasilewski (1885-1948). Życie kapłana z Łotwy, Lublin–Jełgawa 2012.

Radziņa J., Poļi un Jelgava, Rīgā 2003.

Riekstiņš J., Deportētāji – laupītāji, [w:] Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokholma–Toronto 2000, s. 273-277.

Roga J., Par Jūsu un mūsu brīvību, „Ezerzeme” 2004, nr 74 (7869) z 24 IX.

Solak A., Bój o Inflanty(1), [on-line:] http://www.pch24.pl/andrzej-solak--boj-o-inflanty--1-,11569,i.html#ixzz3UB0qTV40, odczyt: 1 III 2017.

Sozański J., Zarys historii bibliotek polskich na ziemiach łotewskich, [w:] Kultura polska na Łotwie / Poļu kultūra Latvijā, red. J. Sozański, r. Szklennik, Ryga 1994, s. 45-52.

Strods H., Civīlokupantu pirmie desanti 1941-1946, [w:] Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokholma–Toronto 2000, s. 112-118.

Strods H., Latvijas Katoļu baznīcas vēsture 1075-1995, Rīga 1996.

Strods H., Latvijas lauksaimniecības vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz XX gs. 90. gadiem, Rīga 1992.

Strods H., Latvijas nacionālo partizānu karš 1944-1956, [w:] Okupācijas varu nodarītie po-stījumi Latvijā 1940-1990. Rakstu krājums, red. T. Puisāns, Stokholma–Toronto 2000, s. 237-245.

Svilāns J., Latvijas Romas katoļu baznīcas un kapelas, Rīga 1995.

Utāns U., Jeruzalemes Svētā kapa bruņinieku ordenis, 5 XII 2014, [on-line:] http://seminaristi.blogspot.com/2014/12/ve-arhibiskaps-zbignevs-stankevics_52.htm, odczyt: 1 III 2017.

Ziółkowska E., Żołnierzom polskim poległym za łotewską niepodległość, „Przeszłość i Pamięć. Biuletyn Rady Ochrony Pamięci Walk i Męczeństwa” 1999, nr 1 (10), s. 18-24.

Downloads

Published

2017-11-30

How to Cite

“Wspomnienia Z życia Rodziny Stankiewiczów Na Łotwie Sowieckiej: Podał Do Druku I wstępem Poprzedził Marcin Karas”. 2017. Krakowskie Pismo Kresowe 9 (November): 115-77. https://doi.org/10.12797/KPK.09.2017.09.05.

Similar Articles

1-10 of 59

You may also start an advanced similarity search for this article.